PUTNU TAKA

 

Laumu putnu pasaulē atklāj putnu izcelšanās vēsturi, aplūko spalvas un spārnu uzbūvi, iepazīsti ligzdu, olu, knābju un kāju dažādību. Uzzini vēl neiepazītas „neparastības” putnu dzīvē un apciemo viesmīlīgo pterodaktilu Albertu.

 

Putni ir mums visapkārt,- gan lieli, gan maziņi, gan košām spalvām rotāti, gan mazāk krāšņi, dažnedažādi. Tie dzīvo mums līdzās savu noslēpumaino dzīvi. Cik daudz mēs par tiem zinām? Varbūt vēlies ielūkoties spārnoto draugu pasaulē? Laumu gida pavadībā aicinām atgriezties tālā senatnē un iepazīt putnu izcelšanās vēsturi, ko lieliski demonstrē viesmīlīgais pterodaktils Alberts, iespaidīgs kokgriezēja meistara darinājums. Aplūko spalvas un spārna fantastisko uzbūvi, iepazīsti ligzdošanas vietu un ligzdu daudzveidību, putnu olu, knābju un kāju dažādību, kā arī atklāj daudzas citas, vēl neiepazītas neparastības putnu dzīvē. 

 

Ciemos pie Alberta 


 

 

KĀ RADUŠIES PUTNI ( Laumiņu pasaka)

 

Kādreiz uz zemes putnu nebija. Sensenos laikos sauszemes dzīvnieki bija rāpuļi. Tie dzīvoja uz sauszemes un ūdenī, bija zālēdāji un gaļēdāji, augumā lieli un ļoti mazi.
Mazais Pterodaktils vientuļš klīda pa milzu ieleju. Lielie rāpuļi viņu izsmēja, jo Pterodaktils bija citāds,- spēcīgu priekškāju vietā tam bija mazas ķepiņas ar lielām, neglītām ādas krokām. Pterodaktils dzīvoja pastāvīgās bailēs. Tikko paglābies kādā klinšu spraugā no milzu rāpuļu bara, viņš gandrīz nonāca gaļēdāja Ceratozaura zobos. Labi, ka ceļā gadījās neliela ala, kur patverties no milzīgā rīmas. Mazais pterodaktils lēja rūgtas asaras. Beidzot viņš noguris un izsalcis bezspēkā iemiga. 
Te, pēkšņi, alā ielaidās kāda dīvaina būtne. Tā bija spāre:
- Nebēdā, draudziņ! Tev nav jāslēpjas alā, jo tev ir kaut kas tāds, kas nav citiem rāpuļiem. Tev ir SPĀRNI, un tu vari LIDOT! Un tā tu vari paglābties no plēsēju nagiem.
- Kas tas ir LIDOT? Vaicāja Pterodaktils.
- Tas ir pavisam viegli, tev tikai jākustina spārni, lūk šādi. Un spāre apmeta slaidu loku un atkal apsēdās blakus izbrīnītajam Pterodaktilam.
- Tev tikai jātic saviem spēkiem, tad tev izdosies. To pateikusi, spāre izgaisa.
Mazais Pterodaktils pamodies nodomāja. -Vai tas bija sapnis?
Izlīdis no alas, viņš atkal nokļuva briesmu pilnajā pasaulē, kur to tūliņ sāka vajāt rāpulis ar milzīgiem zobiem. Pterodaktils sāka izmisīgi rāpties augšup milzīgā kalnā. Sasniedzis virsotni, viņš nodomāja: - Tās ir beigas. No vienas puses tam tuvojās izsalkušais milzenis, bet otrpus kalnam pavērās dziļa aiza.
- Labāk metīšos lejup aizā, nekā tikšu zobos šim nezvēram. Un  Pterodaktils, izpletis savas mazās roķeles ar biezajām ādas krokām, metās lejup. Bet kas tad tas? 
- Es nekrītu! Varbūt spārei bija taisnība? Es varu lidot?! Viņš sāka vēcināt spārnus un lēnām, līgani tuvojās zemei.
Tā bija pasakaina sajūta. 
- Es esmu glābts!
Tā pirms daudziem miljoniem gadu, lai glābtu sevi un atstātu pēcnācējus, sākās sapņa piepildījums par lidojumu debesīs. Radās putni. Sākumā vēl zobaini un vietām klāti ar zvīņām. Pasaule ieguva ko jaunu.

Parka ziņas!
Nomad.lv "Pieddzīvojums dabā'' Jaunsargu vasaras nometne Laumu parkā! lasīt vairāk >>
Disku golfu Laumās spēlējam 365 dienas gadā! lasīt vairāk >>
Norēķini Laumu parka kasē iespējami tikai skaidrā naudā! Paldies par sapratni! lasīt vairāk >>